too selfish, too stubborn, too self-confident, too irresponsible, too immature. so me lately.
čau visiem visapkārt!
haaai, man ir tik foršiņš garastāvoklis. apkārt ballīšdziesmas, prātā ballīšnoskaņojums, skapī pat kaut kur mētājas ballīšdrēbes, pati gan šodien neesmu nekāds ballīšcilvēks. bet nekas, sirsniņā man šodien ballīte. un rīt būs īsta ballīte [i hope so!].
rakājos pa ‘2010 in photos’ mapi, visādus jaukus savus bilžukus atradu, visvairāk, protams, -vasara. mm, vasaraaa! ja atceras visus trakos un varbūt arī ne tik trakos, bet tik un tā neaizmirstamos piedzīvojumus, tad ir galīgi forši! zinu, ka ar katru gadu paliks arvien labāk, tā jābūt! paldies visiem jauki jaukajiem draudziņiem un paziņām, kas vasaru padarīja tiešām atmiņās paliekošu!
a vispār tikko izdomāju, ka mazliet pie šī visa ieraksta piekabināšu vēl ko. vakar runājos ar diezgan senu draugu [nekaunos tā saukt], ko dzīvē esmu satikusi tikai reizi, interesanta saruna sanāca. it kā jau vakar radās iedvesmiņa bloga ierakstam, bet vēlme rakstīt kaut kur mazliet noplaka starp čatiņiem un sarunām, vēlāk arī jaukām sms sarakstēm, kad jau esi ietinusies segu kalnos. ak jā, tātad pie lietas - sanāca ļoti atklāta, varētu teikt- pat sirdi plosoša saruna. jautājums no puiša [jā, puiša!] puses- kāpēc cilvēki [viņa gadījumā - meitenes] nereti atsevišķus cilvēkus skata tikai pēc cepures? nē, šoreiz ne par kompleksiem vai ko tādu, bet tieši otrādi. kāpēc mums neinteresē cilvēka iekšiene, ja ārpuse ir tik satriecoši valdzinoša? bija tiešām skumji dzirdēt, ka cilvēks nespēj uzticēties citiem, ja vienīgā lieta, ko tie saskata, ir viņa ārējais izskats. un vēl skumjāk, ka tikai ar retajiem viņš par to var aprunāties - atklāti un neko neslēpjot. es tiešām uzskatu, ka tas nav normāli ko tādu dzirdēt. varētu domāt - atradis, par ko sūdzēties, būtu labāk priecājies! arī man sākotnēji tā likās, bet nu saprotu viņu:
But ahmm
Really
I prefer having
One person who likes me for who I am
Than a legion of people who like me just for how I look
That kinda explains why I really enjoy talkign with you and why I’m this kind and sweet
Cause its rare the occasions where I find someone who likes me for who I am
Just find it so sweet
tāpēc padomāsim par to, ko darām, kādu iemeslu vadīti to darām, ko vēlamies ar to sasniegt un kā liekam justies apkārtējiem cilvēkiem, mmmh.
un vēl padomāsim par vasaru, vasaru, VASARU! varbūt tā tai ienāks prātā pienākt ātrāk, ja visi par to tik vien domāsim, hehe. un varbūt nav labi miksēt kopā divus tik ļoti atšķirīgus ierakstus, kas būtu pelnījuši būt atsevišķi, bet ziniet, ko? - MAN ŠODIEN VIENALGA! ^^
/tik ļoti atgādina visus piedzīvojumus, it īpaši - BBP!
/tas jau galīgi nekas, ka es izskatos totāli piedzērusies, bet vispār - nebiju dzērusi neko! galvenais ir tas, ka man bija smieklīgi, jautri un forša kompānija apkārt. un vispār ir labi, ka ir draugi, kas pieturēs, mh! un vispār es varētu šodien rakstīt un rakstīt, bet laikam jau apniku gan sev, gan jums. hyperrrr.
mazliet pazudusi biju, jau atkal. apmaldījos, lai gan pat nezinu, kur esmu un kurp dodos. haaa.
vispār jau pēdējās dažas dienas esmu slima, noķēru gripuci vai, precīzāk sakot, tā noķēra mani. šobrīd guļu gultā, savā mīļajā halātā, ietinusies pledā, blakus lielā tējas krūze ar piparmētru tējiņu [mm], domāju par visādām lietām, notikumiem, cilvēkiem. fonā skan visas datorā atrodamās dziesmas, apbrīnojami daudz The Kooks un Coldplay, but i like it! mazliet atcerējos, ka sen neko neesmu rakstījusi. slinkumu nespēju pārvarēt, lai gan vieglāk jau būtu vainot laika trūkumu. mazliet jau trūkst, bet, ja labi grib, vienmēr var atrast.
domāju par savu attieksmi pret apkārt notiekošajām lietām, par savu skatupunktu uz lietām, no kurām vajadzētu mācīties, par to, cik bieži viss nav acīmredzams. ja kam kaut nedaudz pievērst uzmanību, apsvērt visas iespējas, varbūt vajadzētu tam veltīt arī pietiekoši daudz laika, lai pamanītu visas nianses? lasot grāmatu, uztvert ne tikai burtisko, bet arī dziļāko domu? nevis tikai izlikties, ka esi to sapratis, pamanījis? un līdzīgi šo pielietot arī dzīvē, mm?
man patīk filozofēt par lietām, ko pati diemžēl neievēroju, tā nu tas ir. bet ir vieglāk, vieglāk!
šodien arī daudz rakājos pa visādām bildīšu krātuvēm, atradu daudz, daudz jaunas un jaukas. saprotami, noslinkošu viņas ielikt telefonā, bet vismaz ir prieciņš, ka lejuplāžu mapītē stāv.
un man tiešām patīk šie mazie, jaukie, mierīgie, pārdomu pilnie, pat nedaudz vientulīgie vakari.
“atrast vietu, kur esi noracis savu agrāko ES. atrakt vaļā un pajautāt, vai viņš ar tevi lepojas..”
Coldplay - X&Y
You Can’t Get Lost if You Don’t Know Where You’re Going.
(Source: wordboner.com)
hahaha, hey Stijn! :D yeah, of course i agree with u. Dutch team was the best and most handsome. and the meanest, too
wow, pat neskatoties uz to, ka šodien neko nedaru, atpūšos pa mājiņām, lai rīt nebūtu kā izd*rsta [atvainojos] jāņoga, vakars baigi jauks! :)
gan tāpēc, ka arī citi jauki cilvēki pa mājām sēž, neko nedara, ar kuriem var sarakstīties, gan tāpēc, ka bija veiksmīgi izvēlēta vakara filma - “Easy A”, tāda viegli skatāmā, gan arī tāpēc, ka YOAV`a radītā mūzika ir izcili piemērota, mm.
bet vispār jau runa, šķiet, iet par to, cik gan maz ir nepieciešams garastāvokļa uzlabošanai - ja esi aizņemts, neatliek laika domāt, un, ja neatliek laika domāt, tad negatīvās domas vienkārši nepastāv. ha, cik vienkārši! sen jau vajadzēja iedomāties.
cilvēki, tajā skaitā arī es, vispār ir dīvainas būtnes - paši, par neko neesot pārliecināti, saceras, bieži vien lej gaužas asaras. bet, tā loģiski padomājot, saprotam, ka nekas no tā, pēc kā tik ļoti sniedzāmies, šķietami vēlējāmies, nemaz nav tas, kas vajadzīgs. un tad, kad to aptveram, saprotam, ir tik laba sajūta! labi, nerunāšu citu vārdā, šoreiz par sevi tiešām tā droši varu teikt!
spārnoti sapņi paceļas gaisā, lai tiktu piepildītas. bet vai mēs vienmēr atceramies saviem sapņiem dot arī spārnus?
mazs p.s. - tiem, kas šobrīd ballējas vai grasās doties ballēties, - izbaudiet nakti kārtīgi! lai prieks atcerēties, bet kauns stāstīt. galu galā - visus mirkļus piedzīvojam tikai vienreiz!
at the moment.. no, not really. though I wish there was a guy in my heart, hih :)
and then there is this feeling that everything around keeps on crashing.
but in spite of that you will always find a light.
tad, kad viss sāk izskatīties baigi saulaini, jauki, vienmēr kaut kas noies greizi.
mazliet vīlusies šodienā, tajā, ka nesanāca viss iecerētais, - plāni izjaukti, tā teikt. bet vismaz ir tā apziņa, ka tas nekur nepazudīs, vismaz nevajadzētu pazust :o
bet vispār dievinu to sajūtu, kad nevari kaut ko sagaidīt, gaidi kādu ziņu. hihi.
pēdējā laikā esmu saulīte, aizmirsu to drūmo noskaņojumu, kas patiesībā bija pirms tik neilga brīža.
vēl viens uzdevums - izdomāt, kur svinēšu Jauno gadu, haha. grūti vispār atrast ko sirdij tīkamu, tā, lai varētu sagaidīt kaķīti/zaķīti godam (:
/vēl kas - nejūtu savu lūpu. nē, nē, nekas galīgi traki crazy, ko būtu kauns stāstīt citiem, bet vienkārši - zobārsts, haha :D
aizmirsu šo visu rakstīt kā pielikumu pie video, bet nu.. nav jau grūti uzklikšķināt uz tā linka.
jau kādu piekto reizi klausos šito dziesmu uz riņķi, riktīgi uzmundrina:
http://www.youtube.com/watch?v=eoay-oUtACo
/haha, pašai smiekliņi uznāca, cik atšķirīgi sāku un cik pabeidzu šo postu.
plāni mainījās, ja ne labāki, tad citādāki! ^^
ciao!
